RU  LV   

Rīgas Svētās Trijādības katedrāle
Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Galvenā Dievkalpojumu saraksts Svētdienas skola Vēsture Sakramenti Kontakti
☰

Par Rīgas Svētās Trijādības katedrāli

Rīgas svētās Trijādības katedrāle atrodas Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu pareizticīgo klostera teritorijā, un sākotnēji tika būvēta kā klostera vasaras baznīca. Katedrāle tika uzcelta 1902.-1907. gadā pēc slavena arhitekta Konstantīna Pekšena projekta un ir viena no lielākajām pareizticīgo baznīcām Rīgā. Par katedrāles ktitoru jeb patronu kļuva Krievijas imperators Nikolajs II, pēc kura pavēles no valsts kases tika segta katedrāles būvniecībai nepieciešamās summas lielākā daļa.

Majestātiskajam pieckupolu dievnamam ir ļoti skaists, izteiksmīgs siluets, tas ir augsts un plašs, katedrāles iekšiene nav dalīta. Katedrāles pagrabstāvā atrodas 1912. gadā iesvētīta kriptas baznīca par godu Vissvētākās Jaunavas Marijas Aizmigšanai. Šī baznīca, kas kļuva par klostera dibinātāju vecāku – Borisa un Marijas Mansurovas – atdusas vietu, ir saglabājusi savu sākotnējo unikālo apdari. Greznais ikonostass tika izveidots slavenā filantropa Savvas Mamontova darbnīcā Abramcevo, savukārt pašas ikonas gleznotas Svētās Trijādības-Sergija Lavras darbnīcā. Blakus altārim atrodas t.s. Ģetzemane – skaista izgrebta nojume, zem kuras glabājas Vissvētākās Dievmātes līķauts. Pa labi no altāra atrodas ozolkoka kapu plāksnes, kas iezīmē B. un M. Mansurovu apglabāšanas vietas.

Pēc Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles slēgšanas 1961. gadā Rīgas arhibīskapa katedra tika pārcelta uz Svētās Trijādības katedrāli. Tāpat uz šejieni tika pārvietota ievērojama daļa Kristus Piedzimšanas katedrāles iekārtojuma. Tā šeit parādījās 1903. gadā Sanktpēterburgā izgatavotais zeltīts ikonostass, grezna Golgāta, augsti svečturi un milzīga bronzas lustra. No sākotnējā katedrāles iekārtojuma ir saglabājušies grebti ikonu ietvari ikonostasa centrālās daļas priekšā.

Svētās Trijādības katedrālē mūsdienās atrodas arī dažas ikonas no Rīgas Svētā Aleksija klostera, kas tika slēgts 1917. gadā, tostarp Svētā Aleksija ikona. Starp katedrāles svētumiem ir īpaši cienījama Dievmātes Tolgas ikona – Hotkovo klostera 1996. gada dāvinājums, kā arī brīnumainā kārtā atjaunojusies Sirdsskaidrā Sarovas Serafima ikona.

Katedrāles sienu gleznojumi tapuši 1954.-1956. gadā. Svētās Trijādības katedrāle kalpoja kā Rīgas galvenā baznīca līdz pat Kristus Piedzimšanas katedrāles atjaunošanai. Taču joprojām katedrāles prāvests ir Viņa Eminence Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs. Katru gadu Aizmigšanas svētku otrajā dienā (29. augusts) Katedrālē tiek svinīgi kalpota Visšķīstās Dievadzemdētājas Apbedīšanas kārta, kurā piedalās visi Rīgas pilsētas garīdznieki.

Svētās Trijādības katedrālē ar Viņa Eminences Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra svētību regulāri tiek veikti atjaunošanas darbi. Tā, 2006. gadā katedrālē tika veikts plašs remonts, bet nākamajā, 2007. gadā, baznīcā tika ierīkota jauna gāzes apkure, līdz ar to katlu telpa pagrabā un plaša ogļu noliktava vairs nebija nepieciešama. Bijušās katlumājas vietā tika iekārtotas telpas svētdienas skolai un ēdnīcai. Tāpat dievnamā ierīkoja jaunu ventilācijas sistēmu un atjaunoja apsardzes signalizāciju.

2012. gadā uz katedrāles centrālā kupola tika uzstādīts jauns zeltīts krusts. Krusta iesvētīšanu veica Visaugstisvētītais Metropolīts Aleksandrs, līdzkalpojot katedrāles garīdzniekiem.

 

  

Rekvizīti ziedojumiem


Saņēmējs: "Rīgas Svētās Trijādības Katedrāles pareizticīgo draudze"
Reģ. numurs: 90000087658
Banka: SEB Banka AS
SWIFT (BIC): UNLALV2X
Konta numurs: LV45 UNLA 0002 0007 0181 9

Pareizticīgo kalendārs



Noderīgi resursi

Latvijas Pareizticīgās Baznīcas oficiālā mājaslapa

© 2023-2024 Rīgas Sv. Trījadības katedrāles oficiālā mājas lapa. Latvijas Pareizticīgā Baznīca. Visas tiesības aizsargātas.

Sitemap XML | Sitemap HTML